Braukšanas apstākļi ziemā
ZIEMA. Vakar vakarā vēl vasara, šorīt viss balts. Ko darīt? Iespringt. Sildam, kausējam, tīram…
Tad sākam sadraudzības pasākumus ar ZIEMU. Tieši tāpat, kā braukšanas māku sākam draudzības meklējumā ar auto, tagad to pašu darām ar ziemu.
Laižam vaļā sajūgu un saprotam, ka ir parādījies vēl viens starpposms, kas atslēdz dzenošos riteņus no dzinēja. Sajūga pedālis kļuvis lieks. Braucam piecus metrus – spiežam bremzi grīdā – nekas nenotiek. Nelaba krakšķoša skaņa, bet auto nestājas. Nu beidzot saprotam, kas ir ABS. ABS neļauj riteņiem nobloķēties, lai auto stūre turpinātu klausīt. Tad nu saprotam: sajūga nav, bremžu nav, gāzes pedālis arī neko īpašu nemaina. Paliek stūre. Izrādās, arī stūre vairs īsti neklausa.
Secinājums: auto uz mūsu darbībām reaģē ar lielu kavēšanos. To nu ar lieliem burtiem ierakstām atmiņā un sākam kustību. Tātad viss ko darīsim, notiks ar kavēšanos.
Ja pa sausu asfaltētu ceļu brauc ar ātrumu 80 km/h, lai apstātos, vajag gandrīz 50 m un apmēram četras sekundes. Uz sniegota ceļa apstāšanās aizņem divreiz vairāk attāluma un laika. Uz apledojuša ceļa bremzēšanas ceļš ar tādu pašu ātrumu var būt pat 10 reiz lielāks.
Tāpēc ir būtiski palielināt distanci no citiem satiksmes dalībniekiem līdz pat 5 sekundēm un braukt ar saprātīgu ātrumu. Pārāk maza distance palielina sadursmes risku un neprognozējamu neadekvātu rīcību bīstamas situācijas apstākļos.Šeit ir būtiska ziemas riepu atbilstība esošiem apstākļiem. Ja Latvijā var taupīt uz vasaras riepām, jo maksimālais atļautais ātrums ir tik 110 km stundā un problēma ar auto vadāmību var rasties tikai stipras lietus gāzes situacijā (ilgst 3-15 min.), tad uz ziemas riepām kvalitāti taupīt nedrīkst. Lētākais variants ir riepas ar radzēm. Latvijas apstākļos būtu ļoti ieteicami divi disku-riepu komplekti. Obligāti ziemas riepas no 1.decembra līdz 1.martam un, tiklīdz saprotam, ka ziemas vairs nebūs, liekam ziemas riepas vasaras guļai. Rudenī liekam virsū tad, kad pēc 5 dienām sola mīnus grādus vai 30.novembrī. Nost ņemam sākot no 1.marta, kad ir pārliecība, ka vairs sniega nebūs. Ja nu ir uz 5 stundām, tad ejam kājām vai mainam ripuļus. Braukt ar vasaras riepām pa sniegu ir aizliegts. Ne jau noteikumos tas rakstīts, pašiem jāsaprot.
Nākošais moments, kas jāpatur galvā ik katrā krustojumā, līkumā vai iebraucot, izbraucot mežā, ir ceļa slīdamība atkarībā no tīrīšanas, kaisīšanas vai saules iedarbības. Ziemā ceļa saķeres koeficients var radikāli mainīties ik uz soļa. Tiklīdz kaut nedaudz mainās ceļa seguma struktūra vai krāsa, nekavējoties pie neliela ātruma veicam testa kustības ar stūri un visiem pedāļiem. Kā un cik ātri jaunie ceļa apstākļi reaģē uz mūsu darbībām? Tas pats attiecas uz vakara un rīta darbībām. Vakarā bija ok, no rīta cita gaisa temperatūra un citi apstākļi.
Kas vēl jāatceras par ziemu?
Tumsa.
Plkst. 8:00 vēl tumšs, 16:00 jau atkal tumšs.
- Atcerieties ieslēgt priekšējos tuvās- tālās gaismas lukturus, lai citi satiksmes dalībnieki jūs redzētu.
- Brauciet ar ātrumu, kurā jūs pilnībā kontrolējat satiksmes situāciju. Šis ātrums pakāpeniski pieaugs, jums pierodot pie esošās situācijas. Nav jāsatraucas, ka sākumā varat kustēties tik ar ātrumu 40 km/ h; ar laiku, nemainoties cela apstākļiem, šis ātrums var pieaugt līdz 90km/h.
- Koncentrējiet savu skatienu uz tālāko saskatāmo punktu ceļa labajā un arī kreisajā pusē un arī pa vidu. Reālas briesmas jums draud no šķēršļa jūsu braukšanas trajektorijā. Tas var būt kāds nekustīgs priekšmets, sliktāk – kustīgs. Jebkurā gadījumā, bremžu pedālis grīdā.
- Neskatieties uz pretim braucošā auto lukturiem – nav jēgas.
- Nav pārliecības – samaziniet ātrumu. Mazāks ātrums dod jums vairāk laika vērtēt situāciju un reaģēt uz to. Īpaši pilsētu teritorijās pievērsiet uzmanību neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem.
- It īpaši tumsā signalizējiet laicīgi. Pievērsiet uzmanību citiem satiksmes dalībniekiem, ka palēninat ātrumu vai nogriežaties.
- Miglā ieslēdziet aizmugurējos miglas lukturus un pārbaudiet, vai ir ieslēgti priekšējie lukturi. Tāpēc neizmantojiet tālās gaismas priekšējos lukturus, jo tie atstaro gaismu no jums priekšā esošās miglas.
- Ja brauciens šķiet nedrošs, samaziniet ātrumu vai apstājieties drošā vietā. Automašīnu nedrīkst atstāt neapgaismotu ceļa zonā.
Uzmanību- melnais ledus!
Melnais ledus ir īpaši slidens un grūti pamanāms, tāpēc jums jāzina, kad un kur sagaidīt melno ledu.
Melnais ledus veidojas, kad mitram un mākoņainam vakaram vai naktij seko auksts un saulains rīts un gaiss ātri atdziest. Melnais ledus var veidoties arī zem nulles temperatūras, kad sniegs, ūdens vai ledus kūst un atkārtoti sasalst.
Parasti melns ledus veidojas:
- uz tiltiem un pārvadiem. Tas ir tāpēc, ka aukstais gaiss spēj atdzesēt gan augšpusi, gan zem tilta vai pārvada, izraisot ātrāku sasalšanu,
- ceļa daļās ēnā,
- agrā rītā un vakarā.
Kā izvairīties no slīdēšanas:
- samazināt ātrumu mitrā laikā,
- izvairieties no braukšanas pa sliedēm vai lielām peļķēm,
- uzraudzīt riepu protektora dziļumu un gaisa spiedienu.
Ja notiek slīdēšana, saglabājiet mieru, noņemiet kāju no gāzes pedāļa, nospiediet sajūgu un ļaujiet ātrumam samazināties. Nespiediet bremzes. Izvairieties no spēcīgām stūres kustībām.
Lai mums visiem droša braukšana – arī ziemā!